Ar nosaukumu, kurš ir aizgūts tieši no bērnu literatūras klasikas, “Wilde Wanne” (burtiski – “brīvdabas vanna”) dienas centrs Štutgartē, Vācijā, ir dienas piedzīvojums gandrīz 100 bērniem, un sala ar plašu sugu daudzveidību. Bērni ir sadalīti tēlaini nosauktās klasēs atbilstoši viņu vecumam - “Pingvīni,” “Delfīni,” un “Jūras zvaigznes” sadzīvo ar “Lauvu detektīviem,” “Picas bandu” un “Gangsterlāčiem”. Centrs ir mājas bērniem vecumā no 1 līdz 12 gadu vecumam. 
 
Kādā vasaras dienā pie viņiem viesojās pieaugušo grupa. 60 Bosch partneri izveidoja krāsainu trupu, lai gan neilgi pirms tam viņi bija izkaisīti pa četrām dažādām nodaļām un 12 vietām, tostarp Karlsrūi un Reutlingenu (Vācijā), Kampinu (Brazīlijā) un Soloturnu (Šveicē).

Deivids Maco (David Matzo) bija šīs jaunās sanākšanas iniciators. Viņš vēlējās organizēt kādu partneru pasākumu savā jaunizveidotajā nodaļā, kas palīdzētu iepazīt vienam otru un nostiprinātu komandas garu, vienlaikus paveicot kaut ko noderīgu arī citiem. “Wilde Wanne” tika izvēlēta no vairākiem variantiem.

Šajā dienā piedzīvotais paliks atmiņā visiem dalībniekiem. Bērni ieguva jaunu kāpelēšanas sienu un modernu spēļu māju, kā arī tika sakoptu dārzu. Bosch partneriem, kurus šī kopīgā pieredze satuvināja, joprojām ir spilgtā atmiņā grupas izrādītā vēlme palīdzēt.

Bet partneri citās vietās arī bija aizņemti darbā citu labā.

Konija Doleke (Conny Doeleke) pirms pieciem gadiem pirmo reizi apmeklēja Malāviju, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Viņa bija tikko pabeigusi apmācības kursu kā brīvprātīgā attīstības asistente un devusies pavadīt sešus mēnešus Čilongoma reģionā. Papildus savam oficiālajam uzdevumam – palīdzēt uzlabot medicīnas izglītības sistēmu, vadot kursus izglītības iestādē – Konija uzsāka vairākus citus projektus. Viņa pārveidoja brīvdabas skolu par kārtīgu akmens ēku, uzsāka biškopības projektu un izveidoja sakņu dārzu. Pārdodot medu un dārzeņus, iedzīvotājiem veidojās mēreni ienākumi un viņi varēja iegādāties nepieciešamās lietas.

2010. gadā Konija atgriezās Malāvijā. Tagad viņa strādā pie saules kolektoru ražošanas Bosch Solar Energy. Divi līdzstrādnieki devās viņai līdzi atkārtotā braucienā un komanda paņēma līdzi 60 kilogramus ar saziedotām iekārtām un nelielu finansiālu ieguldījumu no darbspēka puses. Konijas viesģimene jo īpaši priecājās par atkalredzēšanos. Bosch partneri izdalīja ziedojumus (ļoti daudz rakstāmblokus un pildspalvas) skolēniem un vietējām skolām.

Konijai bija iespēja apraudzīt, kā ir attīstījušies viņas iepriekšējie projekti. Biškopības projekts ir piedzīvojis piecpadsmitkārtīgu izaugsmi un ienākumi no dārzeņu tirdzniecības deva iespēju maksāt algas divām skolotājām. Konija cer, ka viņas nesen izveidotais fonds “Invisible Hope” spēs nākotnē atbalstīt vairākus projektus, piemēram, nodrošināt slimnīcas ar elektrību.

Boloņas mežā 12 gadus notiek “Courir Ensemble” (Skrienam kopā) sacensības. Šīs labdarības sacensības cilvēkiem ar un bez fiziskiem trūkumiem organizēja Handicap International. Dalībnieki varēja izvēlēties sev piemērotu skriešanas distanci 5 vai 10 kilometru garumā. Pēdējā pasākumā piedalījās Bosch partneru grupa 45 cilvēku sastāvā – visi, protams, bija tērpušies Bosch svīteros. Tāpat kā pārējie aptuveni 2000 dalībnieki, arī Bosch partneri vēlējās vairot interesi un izpratni par cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem un vienkāršot šādu cilvēku plašāku integrāciju.

Tāds ir arī “Mission Handicap” mērķis, kuru Bosch noteica Francijā. Projekts ietver vairākas aktivitātes, kuras paredzētas tam, lai partneri vairāk izprastu ar integrāciju un diskriminācijas novēršanu saistītos jautājumus. Īpašās informācijas nedēļas laikā, līdzīgi kā “Courir Ensemble” koncepcijā, vairāki Bosch partneri pavadīja dienu kopā ar bezdarbnieku-invalīdu, katrs iepazīstinot šos cilvēkus ar savu darbības jomu.

“Mission Handicap” pievēršas tieši cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pēc semināriem par ēšanu tumsā un iesācēju kursiem zīmju valodā tika noorganizēts īpašs pasākums Pasaules čempionāta futbolā ietvaros: dalībniekiem bija iespēja spēlēt futbolu ar akliem un spēlētājiem ar redzes traucējumiem. Vairāk nekā 150 cilvēku varēja vērot “aklās” piespēles.

Tas ir Āfrikas augstākais kalns. Kilimandžāro augstākā virsotne sasniedz 5895 metru augstumu. Bosch filiāles direktoram Vorčesterā Karlam Arncenam (Carl Arntzen) uzdevums bija divkāršs: viņš un piecu siltumtehnikas uzņēmuma vadības darbinieku komanda gatavojās mēroties spēkiem ar sniegoto virsotni, kā arī vēlējās, lai ekspedīcija savāktu ziedojumos 50000 mārciņas Dienvidāfrikas bērnu palīdzības organizācijai SACRED. Kad kolēģi lūdza Arncenu, maratonskriešanas un izturības sporta entuziastu, piedalīties ziedojumu vākšanas akcijā, viņš ļoti ātri piekrita.

Skarbā ziema, kādu 2010. gada sākumā nācās piedzīvot Lielbritānijai, sagādāja lieliskus treniņa apstākļus siltumtehnikas speciālistam. Beigās viņš bija gatavs grūtajai piecu dienu tūrei, kāpjot sešas stundas katru dienu. Arncens sasniedza vienu no līdz šim lielākajiem izaicinājumiem - agrā 13. marta rīta stundā komanda fotografēja no kalna virsotnes.

Ekspedīcija bija ļoti veiksmīga arī attiecībā uz tās otro mērķi. Komanda savāca gandrīz 800 eiro lielu ziedojumu par katriem 100 uzveiktajiem metriem. Rezultātā, sasniedzot virsotni, komanda varēja nodot palīdzības organizācijas SACRED rīcībā gandrīz 50 000 eiro, kurus organizācija varēs izlietot vairākiem projektiem.