1926.-1945. gads: automašīnas un ne tikai

Šajā fotoattēlā ir uzņemti darbinieki, veicot vieglā metāla liešanas darbus, 1942. gads.

Bosch pārvarēja ekonomiskās krīzes grūtības un nacionālsociālistu diktātu, pateicoties inovatīvajām spējām un ekonomiskajai izturībai, līdz Otrais pasaules karš izraisīja virkni jaunu problēmu.

Dīzeļdegvielas iesmidzināšanas sūknis — otrais pīlārs

1927. gadā pēc vairākus gadus ilgas attīstības tika uzsākta inovatīvu degvielas sūkņu ražošana, kas turpinās vēl šodien. Tā bija Bosch atbildes reakcija uz dīzeļmotoru turpmāko attīstību, kam atšķirībā no benzīna dzinējiem nebija nepieciešama magneto aizdedzes sistēma. Sākotnēji izmantots tikai kravas automobiļiem, pirmais vieglajiem automobiļiem paredzētais dīzeļmotora sūknis nonāca tirgū 1936. gadā.

Dīzeļdegvielas iesmidzināšanas sūknis izmantošanai kravas automobiļos

Feijerbahas rūpnīca līdz pat šai dienai ir dīzeļdegvielas tehnoloģijas ražošanas mājvieta. Attēlā redzams darbinieks, veicot urbumu sūkņa korpusā, 1935. gads.

Portfeļa paplašināšana - jauni uzņēmējdarbības virzieni

Vācijas automobiļu rūpniecības smagās krīzes ietekmē Bosch, būdams automobiļu rūpniecības iekārtu piegādātājs kopš 1926. gada, bija spiests pārskatīt savu izstrādājumu klāstu. Tā rezultātā radās iepriekš sekmīgi izmantoto stratēģiju kombinācija, uzlabojot un attīstot līdz pat sērijveida ražošanai tādus instrumentus kā, piemēram, elektroinstrumentus un termotehnoloģijas, kā arī attīstot pilnīgi jaunus virzienus, piemēram, radio un televīzijas tehnoloģijas.

Bija jānodrošina, lai Bosch ledusskapis, kura ražošana tika uzsākta 1933. gadā, būtu pieejams vairumam mājsaimniecību.

Mūzikas klausīšanās braukšanas laikā vairs nebija nesasniedzams sapnis, kad Bosch un Blaupunkt inženieri 1932. gadā izstrādāja pirmo sērijveidā ražotu automašīnu radio Eiropā.

1932. gadā Bosch nodibināja pašreizējo termotehnoloģijas nodaļu, iegādājoties Hugo Junkers uzņēmumu.

Elektroinstrumenti

Matu griešanas mašīnītes un urbjmašīnas

Bosch inženieris Hermanis Šteinharts savā eksperimentālajā darbnīcā 1927. gadā izgudroja ierīci, kas viņu acumirklī aizrāva. Ierīces “Forfex” rokturī bija iebūvēts dzinējs. Tas pavēra neskaitāmas jaunas iespējas. Vispirms uzsākusi Forfex sērijveida ražošanu, Šteinharta nodaļa turpmākajos gados veica šīs koncepcijas tālāku izstrādi, kā rezultātā tika radītas pirmās urbjmašīnas. Ierīces testēšanai komanda izmantoja Bosch rūpnīcu ražotnes.

Foto: Bosch urbjmašīna darbībā (1936. gads)

Sabiedroto izcilība - ražošana kopā ar spēcīgu partneri

Gandrīz desmit gadus pēc kara beigām pārdošanas apjoms ārvalstīs bija palielinājies tikai līdz 34 procentiem no kopējā apgrozījuma. Augstās transportēšanas izmaksas un muitas barjeras lika Bosch izmēģināt alternatīvas. Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā tika uzsākta partneru meklēšana ražošanai uz vietas, savukārt Austrālijā un Japānā partneru uzņēmumi ražoja izstrādājumus, izmantojot Bosch licenci. Līdz 1932. gada pārdošanas apjomi ārvalstīs palielinājās līdz 55 procentiem.

1931. gadā Bosch nodibināja kopuzņēmumu ar vietējo automobiļu tehnikas piegādātāju C.A. Vandervell kā ražošanas bāzi Londonā, lai apkalpotu Apvienotās Karalistes tirgu.

Uzņēmumu Robert Bosch Supply un Service Pty Ltd vadītājs Melburnā, August Hoette, arī sāka ražot aizdedzes sveces Austrālijā, izmantojot Bosch licenci.

FESEFESE

Mājas televīzijas uztvērējs FESE (1938. gads)

Progresīva tehnoloģija

Kopā ar Skotijas televīzijas celmlauzi John Logie Baird un uzņēmumiem Zeiss Ikon un Loewe, Bosch 1929. gadā nodibināja uzņēmumu Fernseh AG (FESE). Ilgstošie pētījumi beidzot vainagojās ar pirmajiem ievērojamiem panākumiem. 1936. gadā, kad notika Berlīnes Olimpiskās spēles, FESE piegādāja pirmās elektroniskās ierakstīšanas ierīces un tajā pašā gadā prezentēja pirmos "mājas televīzijas uztvērējus". Kara laikā uzņēmumam FESE tika pavēlēts militāriem nolūkiem palīdzēt izstrādāt bumbu ar iebūvētu kameru, kuru varētu kontrolēt attālināti, izmantojot televīzijas attēlu. Kara beigas pārtrauca šo projektu testa posmā.

Foto: mājas televīzijas uztvērējs FESE (1938. gads)

Zīmējumā attēlots strādnieks pie darbmašīnas.

Benzīna iesmidzināšanas sistēma izmantošanai gaisa kuģu dzinējos un televīzijas tehnoloģijas

Nacionālsociālistiem nākot pie varas, ar;i Bosch saskārās ar lielām grūtībām. Valdošais režīms lika pētīt un attīstīt degvielas iesmidzināšanas tehnoloģiju izmantošanai gaisa kuģu dzinējos, un uzsāka jaunu rūpnīcu celtniecību. Arī televīzijas tehnoloģijas kļuva par militāras intereses objektu. Uzņēmuma pārdošanas apjoms ārvalstīs 1939. gadā nokritās līdz deviņu procentu rādītājam.

Neraugoties uz nacionālsociālistu īstenoto ekonomiskās pašapgādes politiku, Bosch turpināja savu izstrādājumu tirdzniecību visā pasaulē, piemēram, Tjandzjinā, Ķīnā (1938. gadā, kā redzams šajā fotoattēlā (1938. gads).

Bosch benzīna iesmidzināšanas sūknis gaisa kuģa dzinējā (1941. gads)

Bruņošanās un piespiedu darbs

Sākoties Otrajam Pasaules karam, Bosch savā darbībā atkal pievēršas militārajai ražošanai. Militārie spēki bija tik spēcīgi motorizēti, ka uzņēmumam bija iespējams turpināt savu darbību automobiļu inženierijas jomā. Tāpat kā visā Vācijas rūpniecības nozarē, militātāro darbību vajadzībām iesauktie darbinieki tika aizstāti ar piespiedu strādniekiem no okupētajām teritorijām, no kuriem daži bija spiesti dzīvot un strādāt necilvēcīgos apstākļos.

Izejvielu pārstrāde ražošanas vajadzībām tika uzsākta Feijerbahas metalurģijas rūpnīcā 1909. gadā. Šajā fotoattēlā ir uzņemti darbinieki, veicot vieglā metāla liešanas darbus, 1942. gads.

Sieviešu strādnieces aizdedzes spoļu ražošanas darbā Štutgartes rūpnīcā (1944. gads)

Pretošanās un ebreju aizstāvēšana

Savukārt, Bosch uzņēmuma vadība aktīvi atbalstīja pretošanos nacionālsociālistu režīmam. Tās priekšgalā bija Karls Frīdrihs Gērdelers, kurš tika iecelts par uzņēmuma padomnieku. Vajātie ebreji tika nodarbināti arī, lai glābtu viņus no deportācijas uz koncentrācijas nometnēm vai finansiāli atbalstītu, palīdzot emigrēt.

Izraēlas vēstnieks Idans Avners (centrā) 1970. gadā godināja Bosch vadītāju Hansu Valcu (pa kreisi), piešķirot titulu "Taisnīgums starp tautām" "Yad Vashem" Izraēlas memoriāla vārdā par viņa centieniem palīdzēt vajātajiem ebrejiem nacistu diktatūras laikā.

Beigas

Kara laikā sabiedrotie vairākkārt bombardēja Bosch ražotnes. Roberts Bošs mira 1942. gadā, nepiedzīvoja to, kā viņa rūpnīcas tika iznīcinātas līdz pamatiem. Viņš bija atstājis skaidrus norādījumus saviem pēctečiem par to, kā vadīt viņa vārdā nosaukto rūpnīcu.